Autobiographical and autofictional elements in Max Frish’s novel „Montauk”

Laika gaitā ir pieaugusi tendence, mēdijos, izmantot fikcionālus elementus, lai paaugstinātu sabiedrības interesi tajos. Mūsdienās cilvēka prāts ir nonācis tādā stāvoklī, ka cilvēks var pieņemt gandrīz visu, kā reālistiski iepējamu. Tas attiecas ne tikkai uz notikumiem, kas ir saistīti ar zinātni, arī vienkāršas lietas, kā kādu notikuma vai ainavas aprakstu, cilvēs visdrīzāk noticēs tam nekā apšaubīs, bet ir svarīgi, lai cilvēks nepazaudētu savu spēju atšķirt realitāti no fantāzijas, tāpēc cilvekiem vajadzētu šīs lietas apšaubīt. Šis bakalaura darbs ir par autobiogrāfiskajiem un autofikcionālajiem elementien Maksa Friša romānā „Montauka“. Šis darbs tika izveidots ar mērķi, lai noteiktu vai Autoru rakstīti darbi, kuri ir balstīti uz viņu dzīves notikumiem var tikt uzskatīti, kā zinātniski avoti, uz kuru informācijas pamata var rakstīt biogrāfijas vai citus informatējošus darbus par attiecīgajiem autoriem. Autobiogrāfijas tiek rakstītas pamatā uz autoru atmiņām par savu dzivi, kas paaugstina iespējamību, ka autors var ierakstīt fikcionālu informāciju savā darbā, lai vairāk ieinteresētu lasītāju. Ja šo fikcionālo elementu ir pārāk daudz un tie tiek izmantoti kādā zinātniskā darbā, tad tas var izraisīt melu ķēdi par attiecīgo autoru pat vairāku gadu garumā. Šī, bakalaura darba beigās tika veikts secinājus, ka Autoru rakstītie literārie darbi, kuri ir balstīti uz pašu autoru dzīves notikumiem, satur pietiekami daudz patiesas informācijas, ka tos var izmantot, kā informācijas avotu zinātnisko darbu rakstīšanā.In time people have grown a tendency to use to use fictional elements in every kind of media to make it more interesting so that people will use them. Because of that the human mind has reached such a stage that they can believe that everything is possible. And that’s not limited only to the facts of science. It concerns a simple fact as well a description of a scenery or event. It is important that people continue to question simple facts, so that they can distinguish reality from fantasy. This bachelor paper is about the autobiographic and autofictional elements in Max Frisch`s novel “Montauk”. This paper was made with the target to determine, that a Story written by authors that has a background of the real life of the authors, but are written from they`re memory, can possibly be counted as a scientific source on which people can write biographys of the authors. In autobiography the main information source is the memories of the author, and that makes it more possible that a author can lie in his work to make the story more appealing to the reader. And if the author has written too much fictional elements in his work, then in the case if the autobiography is used as one of the sources in a biography then it could lead to a possibility that there will appear fake information about the author which can be harmful for a person in many ways. At the end of this bachelor paper, there a conclusion about the possibility that a authors written literary works, who are based on the life of the author, contains enough real information, that they can be used as scientific sources for biographys or other scientific papers